RU    |    LV
 


Hidromehānisko darbu veikšanas veidi

Hidromehānisko darbu veikšanas veidi
Hidromehānisko darbu veikšana, izmantojot PKS tipa „PNEUMA” sūkņus, iespējama trīs galvenajos veidos:
1.Iegulas izstrādāšana ar iegremdēšanu piltuvveida iedobē.
2.Iegulas izstrādāšana pēc vertikālā stobra metodes.
3.Iegulu horizontāla izstrāde, veicot slāņsecīgus griezumus.

1. Iegulas izstrādāšana ar iegremdēšanu piltuvveida iedobē tiek izmantota irdenu iežu izstrādei, kuriem piemīt plūstamība (dūņas, smilts, grants), strādājot lielā dziļumā un pie izstrādājamā slāņa liela biezuma (jaudas).

Darbu veikšanas tehnoloģija
Ar celtņa vai celšanas vinčas palīdzību PKS kameras piekarina tērauda trosē. Lai kameras varētu uzsākt darbu, tās iegremdē tik dziļi, līdz sūkņa GSm pieskaras dibenam. Paceļamās vinčas troses sprieguma samazinājuma rezultātā un sava lielā svara dēļ sūkņa GSm pastāvīgi paliek iegremdētas iezī, veicot tā iesūkšanu. ārējā hidrostatiskā spiediena rezultātā jau uzreiz pēc saspiestā gaisa spiediena krišanās pēc kārtas katrā cilindrā caur GSm un ieejas īscaurulēm notiek momentāna hidromaisījuma padeve uz kamerām. Hidromaisījuma iesūkšanas intensitāte pieaug, atbilstoši sūkņa kameru iegremdēšanas dziļuma palielinājumam.


Veicot nesaistīto iežu iesūkšanu raktnes zonā nerodas duļķainība, jo sūkņa GSm mehānismos netiek izmantotas nekādas rotējošas ierīces vai frēzes. Zemāk redzama fotogrāfija, kurā attēlota bedres veidošanās pirmās iesūkšanas fāzes laikā.



2. Iegulas izstrādāšana pēc vertikālā stobra metodes tiek izmantota irdenu iežu izstrādei, kuriem piemīt strukturāla viskozitāte (dūņaini vai mālaini-dūņaini gultnes nogulumi)
Darba operāciju izpildes metodes
Iežu izstrāde ar iegremdēšanu piltuvveida iedobē, kā aprakstīts augstāk, iespējama vienīgi nesaistītu iežu izstrādei, kuriem piemīt pietiekama plūstamība. Dūņainiem un mālainiem iežiem piemīt strukturāla viskozitāte un tie netek; pie tam - šādu iežu izstrādāšana notiek pa atsevišķi novietotām šahtām (stobriem), kuriem ir praktiski vertikālas sienas. Tādu strukturētu iežu izstrādāšana parādīta 1.9 zīmējumā. Tā rezultātā sākotnējās izstrādes gaitā tiek izņemti ap 20 % no apstrādājamā lauka grunts. Pēc kāda laika ūdens iekļūst izveidotajās iegulas iekšējās telpas (monolīta) vertikālajās sienās, un tās no palielinātā mitruma daudzuma un sava svara ietekmē zaudē savu noturību, sabrūk un aizpilda stobru apakšējās daļas (1.10 zīmējums). Tā, piemēram, kā attēlots 1.11 zīmējumā pie izstrādājamā lauka platības 3072 m2 (64m x 48 m) un iegulas biezuma (jaudas) 10m, nākas izņemt 48 stobrus ar diametru ap 4m, tas nozīmē 48 pacelšanas reizes 11m augstumā virs grunts virsmas.


1.9. zīmējums. Dibena virsmas skats šķērsgriezumā strukturēto nogulumu izstrādes laikā, izmantojot pneimatisko zemessūcēju: 1- zemessūcējs, 2 - PKS iegremdējamās kameras, 3 – strukturētās dūņas, 4 – stobrs, 5 – monolīts.

1.10 zīmējums. Dibena virsmas skats pēc vertikālo sienu un monolīta sabrukšanas un stobru aizpildīšanas.

Izņemamās grunts apjoms no 48 stobriem sastādīs 6029 m3. Neizņemtais daudzums pie tam sastādīs 24 691 m3. Pirmizstrādes daudzums sastāda 19,6 % no izstrādājamā lauka apjoma. Grunts sieniņu biezums starp izņemtajiem stobriem sastāda pamatīgus 1,65 m.

1.11. zīmējums. Dūņainās kārtas izstrādes shēma uzmetumā, strādājot ar pneimatisko iegremdējamo sūkni: D – izstrādājamā stobra diametrs un atlikušie monolīti; A – starp stobriem atstājamās vertikālās sienas biezums.

3. Slāņsecīga iegulas izstrādāšana ar horizontālu sūkņa pārvietošanu, veicot saistītu iežu (māls, mālainās dūņas) un salipušu un piesārņotu dūņu nogulumu izstrādi, kuriem piemīt ieža pretošanās bīdei līdz 75 kN/m2..

Darbu veikšanas tehnoloģija
Sūkņa stabilai darbībai un hidromaisījuma padevei ar maksimālu cieto daļiņu saturu nepieciešams nodrošināt vienmērīgu izstrādājamā ieža padevi uz sūkņa GSm.

Tā nodrošināšana notiek pateicoties vilkšanai un sūkņa horizontālai pārvietošanai un ieža piespiedu padevei caur GSm uz kamerām, atbilstoši to virzībai uz priekšu. šim mērķim „ PNEUMA” sūkņi aprīkoti ar horizontālu vienlaidu vai atsevišķa tipa GSm, bet zemessūcējs tiek aprīkots ar četrām kustīgām vinčām: divas vinčas paredzētas darba gājienam, bet divas citas – paredzētas zemessūcēja atpakaļgaitai. Vinčas pārvieto zemessūcēja pontonu ar ātrumu no 1 līdz 5 m/min. – atkarībā no izstrādājamā ieža un sūkņa ražīguma.

 


Atpakaļgaitas ātrums ir lielāks nekā darba gaitas ātrums, un tas parasti ir 20 – 30m/min. Sūkņa korpuss augšpusē ar trosi pievienots pacelšanas vinčai, kas novietota uz pontona tā pakaļgalā, bet sūkņa GSm ar trosēm pievienoti pozicionēšanas sistēmas vinčai, kas novietota pontona priekšgalā. Tāda sistēma nodrošina zemessūcēja kustības vienmērīgumu, kas caur GSm pa tiešo tiek nodots arī zem ūdens iegremdētajam sūknim, kurš iegriežas iezī, veicot tā iesūkšanu. Ar šīs sistēmas palīdzību kļūst iespējams sasniegt ļoti augstu cietvielas koncentrāciju hidromaisījumā, piemēram, 80-90 % no blīvuma dabiskā stāvoklī (ķermenī). Tas sasniegts pateicoties tam, ka sūkņa GSm aprīkots ar nekustīgi novietotiem nažiem, kuri atbilstoši sūkņa veiktajai kustībai uz priekšu, iezi sagriež sloksnēs, kas savukārt atvieglo tā iekļūšanu kamerās, izmantojot hidrostatisko spiedienu. Pateicoties savai īpašajai GSm, naži visu laiku paliek iegremdēti iesūkšanai pakļautajā iezī. Tā rezultātā tikai pavisam nenozīmīgs brīvā ūdens daudzums var iekļūt sūknī un sajaukties ar cieto vielu. Analogu efektu var sasniegt veicot piesārņoto vielu iesūkšanu. Bez tam firmas „PNEUMA” tehnoloģijai piemīt kāda izteikta priekšrocība salīdzinājumā ar citā pazīstamām hidroieguves metodēm. Tās būtība ir apstāklī, ka nenotiek atkārtota ūdens vides piesārņošana iegūstamās ieža un duļku mākoņa veidošanās dēļ ūdens dzīlēs. To izdodas sasniegt pateicoties tam, ka nekustīgi nostiprinātie GSm naži griež materiālu ar ļoti nelielu darba ātrumu, ar kādu zemessūcējs kustas uz priekšu.

 arbu veikšanas tehnoloģija seklā ūdenī

Seklā ūdenī – dziļumā līdz 4 - 5 metriem „PNEUMA” PKS sūkņus var izmantot kopā ar vakuuma sistēmu. Tādējādi sūkņa kameras tiek uzstādītas frontāli vienā līnijā gar horizontālo GSm, ar troses palīdzību piekārtas celtnim vai vinčai un pa divām stingrām vertikālām vadotnēm iegremdētas ūdenī.

DUļķAINīBAS NEESAMīBA SABLīVēTU DIBENNOGULUMU IZSTRāDES LAIKā (dūņas-dubļi-māls)

Sistēma PNEUMA nerada atkārtotu piesārņojumu, kas parasti rodas dibena iežu iepriekšējas uzirdināšanas rezultātā, jo nekustīgi nostiprinātie GSm naži griež iezi pa slāņiem, ļaujot GSm iekļūt iezī, darbojoties ar ļoti nelielu pārvietošanās ātrumu uz priekšu, šajā procesā neveicot iežu irdināšanu, izmantojot mehāniskās frēzes vai hidroirdināšanu. Makšķerēšana līdzās darbībā esošam „PNEUMA” zemessūcēja stobram ir vislabākais pierādījums tam, ka ūdens netiek saduļķots.